Stikla pakete ir konstrukcija, kura sastāv no diviem vai vairākiem stikliem, kuri ir atdalīti ar dažādu platumu profiliem (distancējošim rāmīšiem, jeb starplikām). Salīdzinājumā ar parasto stiklu, stikla paketei piemīt mazākā siltumvadītspēja un lielāka skaņas izolācija.

Attālumu starp abām stikla rūtīm paketē nodrošina starplikas. Visbiežāk tiek lietotas alumīnija, kuras pildītas ar absorbentu. Starptelpa strap abiem stikliem tiek pildīta ar gāzi – visbiežaķ ar 90% agronu un 10% gaisu. Šīs inertās gāzes pildījums palēnina siltumenerģijas pērnesi no iekšējā – siltā stikla uz ārējo – auksto stiklu. Visbeidzot, izveidotā stikla konstrukcija (pakete) pa perimetru tiek hermētiski noslēgta ar butila, polisulfīda vai silikona hermētiķi.

Stikla paketes var tikt izgatavotas no dažāda biezuma stikliem un dažādu platumu starplikām, kuri kopā veido noteiktu stikla paketes biezumu. To, kādam būtu jābūt stikla paketes biezumam lielā mērā nosaka rāmja konstrukcija, kurā ir paredzēts montēt stikla paketi, vai arī izvirzītās tehniskās prasības, kā piemēram:
U – siltumenerģijas caurlaidības rādītājs, ko izsaka W/m²K mērvienībā un šis lielums nosaka cik W siltumenerģijas tiks izvadīts caur vienu m2 stikla paketes vienas stundas laikā.

Rw - skaņas izolācijas rādītājs, ko norāda decibelos (dB) un šis lielums apraksta, cik daudz stikls spēj samazināt traucējošo un nepatīkamo troksni.

Stikla paketes var iedalīt sekojošās apakškategorijas, atbilstoši to pielietojuma mērķiem:

1. Siltumizolējošas stikla peketes
2. Saules enerģiju atstarojošas stikla paketes
3. Drošības stiklojums
4. Skaņas izolējošās stikla paketes
5. Ugunsdrošais stiklojums
6. Dekoratīvais stiklojums
7. Necaurredzamas stikla paketes (ar krāsotiem stikliem)
8. Struktūrstiklojums